Napoleons

Visu bērnības dzimšanas dienu torte/ kūka! Labāka par jebkuru citu. Ar vienu nosacījumu: ja to ir cepusi mana vecmāmiņa (vai es. hehe)- Napoleons.

Par cik mana vecmāmiņa šo kūku vienmēr cepa uz manām dzimšanas dienām, es nolēmu, ka braucot viņu apciemot viņas dzimšanas dienā, man vajadzētu izdarīt to pašu- izcept Napoleonu.

Cepelīni

Savulaik, kad visai bieži gadījās braukt uz un cauri Lietuvai, pēc iespējas katrā apmeklējuma reizē centos uzēst cepelīnus. Tā pat, kā ar gaļu pildītajās kartupeļu pankūkās, šajā maltās gaļas un kartupeļu savienībā ir sagaršojams kaut kas burvīgs un vienkāršs vienlaicīgi.

Cepelīni ir arī viens no manas vecmāmiņas bieži (parasti pēc bērnu un mazbērnu pieprasījuma) gatavotiem ēdieniem. Viņa tos mēdz gatavot ne tikai ar gaļas, bet arī ar biezpiena pildījumu.

Meža sēņu un gaļas zupa

Rudens ir sēņu laiks. Es katru gadu cenšos aizdoties pasēņot. Vismaz vienu reizi. Vairāk pat sajūtas, ne pašu sēņu dēļ. Protams, arī sēnes ir ļoti labi. Sevišķi dažādu paveidu bekas. Man jāatzīstas, ka vārāmās un sālāmās sēnes es vispār nelasu. Tikai bekas un gailenes.

Ja sēņu nav īpaši daudz, var uztapināt vienu vakariņu mērcīti. Vai arī uzvārīt meža sēņu un gaļas zupu. Tādu biezu, garšā spēcīgu un drēgnā rudenī sildošu.