Krāsnī cepti āboli

Priecīgus svētkus!

Piedāvāju vienu no vienkāršākajiem Ziemassvētku desertiem- krāsnī ceptus ābolus.

Kanēļmaizītes

Gandrīz vienmēr, kad tiek cepti speķa pīrādziņi, top arī šādas kanēļmaizītes. Pat tad, ja tas iepriekš nav īpaši plānots.

Arī šoreiz, cepot pīrādziņus, man palika pāri tieši tik daudz mīklas, lai radītu dažas bulciņas.

Speķa pīrādziņi

Tikko kā atgriezos no burvīga pirmsziemassvētku pasākuma, kas sevī ietvēra ārdīšanos pa kalnu, bagātīgas svētku vakariņas apsnigušā guļbaļķu mājiņā, pirtī iešanu, svētku vecīša gaidīšanu, pantiņu skaitīšanu un citas pirmssvētku atrakcijas.

Pasākumā visa pārtika tika sagatavota uz vietas. Papildus citām ziemassvētku ēdmaņām bija (protams, ka) paredzēts cept arī speķa pīrādziņus.

Visvisvisākās kartupeļu pankūkas

Cilvēki, kuriem garšo kartupeļu pankūkas, parasti dalās divās frontēs: tie, kuri uzskata, ka kartupeļiem pankūkās ir jābūt skaidiņu veidā un smalki sasmalcināto kartupeļu cienītāji.

Es līdz šim sevi tiku pieskaitījusi pie pirmajiem, līdz nogaršoju kartupeļu pankūkas, kādas tās cep mana drauga mamma. Šīs pankūkas ir burvīgas!

1 gads

Ir pagājis tieši gads kopš pirmā ieraksta šajā interneta vietnē!

Kopš tā laika gatavot.blogspot.com ir kļuvis par 33 ierakstiem bagātāks (sanāk vidēji viens ieraksts 11 dienās) un ir pilns apņēmības turpināt augt.

Gan jums gan mums veltu lūk šo mazo kūciņu.

Un novēlu, lai izdodas visas turpmākās ieceres, pat tad ja tās reizēm var šķist nedaduz gaisīgas vai dullas.

Starp citu, ja nu pēkšņi kāds, kurš lasa šo blogu, vēlas paviesoties šeit ar savas receptes publikāciju, droši drīkst ar mani kontaktēties, sarunāsim, kā to izdarīt!

Frikadeļu zupa

Frikadeļu zupa ir viena no tehniski vienkāršajām zupām (kaut gan, ja tā padomā, lielākā daļa tādas ir). Tik vien kā process var šķist mazliet ilgāks un ķēpīgāks.

Šī ir arī viena no zupām, kuru var izdoties iemānīt tādiem maziem bērniem, kuri ne vienmēr ir sajūsmā par šo pārtikas produktu grupu.

Chow mein. Kinda.

Man traki patīk asi ēdieni. Man traki patīk austrumu ēdieni. Man traki patīk asi austrumu kulinārijas stila ēdieni!

Chow mein būtībā ir nūdeļu nosaukums. Tādēļ šis ir cho mein kinda (kinda = slenga saīsinājums no angļu valodas "kind of"). Jo es izmantoju recepti gandrīz tradicionālo un spageti parastos. 

Napoleons

Visu bērnības dzimšanas dienu torte/ kūka! Labāka par jebkuru citu. Ar vienu nosacījumu: ja to ir cepusi mana vecmāmiņa (vai es. hehe)- Napoleons.

Par cik mana vecmāmiņa šo kūku vienmēr cepa uz manām dzimšanas dienām, es nolēmu, ka braucot viņu apciemot viņas dzimšanas dienā, man vajadzētu izdarīt to pašu- izcept Napoleonu.

Cepelīni

Savulaik, kad visai bieži gadījās braukt uz un cauri Lietuvai, pēc iespējas katrā apmeklējuma reizē centos uzēst cepelīnus. Tā pat, kā ar gaļu pildītajās kartupeļu pankūkās, šajā maltās gaļas un kartupeļu savienībā ir sagaršojams kaut kas burvīgs un vienkāršs vienlaicīgi.

Cepelīni ir arī viens no manas vecmāmiņas bieži (parasti pēc bērnu un mazbērnu pieprasījuma) gatavotiem ēdieniem. Viņa tos mēdz gatavot ne tikai ar gaļas, bet arī ar biezpiena pildījumu.

Meža sēņu un gaļas zupa

Rudens ir sēņu laiks. Es katru gadu cenšos aizdoties pasēņot. Vismaz vienu reizi. Vairāk pat sajūtas, ne pašu sēņu dēļ. Protams, arī sēnes ir ļoti labi. Sevišķi dažādu paveidu bekas. Man jāatzīstas, ka vārāmās un sālāmās sēnes es vispār nelasu. Tikai bekas un gailenes.

Ja sēņu nav īpaši daudz, var uztapināt vienu vakariņu mērcīti. Vai arī uzvārīt meža sēņu un gaļas zupu. Tādu biezu, garšā spēcīgu un drēgnā rudenī sildošu.

Siļķe kažokā

Kādreiz šie salāti bija neatņemama galda klājuma sastāvdaļa visās viesībās. Lai gan, tie ir populāri vēl joprojām. Lēti, vienkārši un garšīgi.

Siļķe kažokā ir viens no maniem mīļākajiem aukstajiem ēdieniem. Bet, tai ir jābūt pareizajai un labi pagatavotai siļķei kažokā.

Sirņiki

Esmu atgriezusies no neliela atvaļinājuma prom no internetiem (reizēm ir labi viņus nemeklēt, pat ja var atrast), kuru pavadīju viesojoties pie savas vecmāmiņas un visiem citiem radiem Latgalē.

Protams, tika ēsts un gatavots daudz un dikti. Viens no maniem Latgalē pavadīto bērnības vasaru mīļākajiem ēdieniem ir biezpiena plācenīši, jeb sirņiki, kā tos dēvē mana vecmāmiņa.

Dubultā torte

Reiz man bija jāsveic divi jubilāri vienlaicīgi. Par cik toršu saņēmēji tikās vienā pasākumā, nolēmu izveidot vienu kopīgu dubulto torti.

Abi gaviļnieki piekrita šādai idejai, tad nu atlika tikai ķerties pie darba.

Garneles, ceptas ar čaulu

Viens no garneļu ēšanas jaukākajiem veidiem, ja laiks un apstākļi atļauj, ir tās lēnām lobot ārā no čauliņām, baudīt katru atsevišķi, piedzerot vēsu vīnu vai alu un ļaujoties lēnām sarunām.

Garnelēm pašām par sevi piemīt burvīga garša, bet to var papildināt ar ķiploka un čili palīdzību. Šādi var pagatavot gan mazās, gan lielās garneles, ja vien tās ir iegādātas ar visu čaulu.

Tzatziki

Viena no manām mīļākajām piedevu mērcēm ir tzatziki. Es to atceros vēl no veciem veciem laikiem, kad Esplanādes stūrī atradās picērija "Sigulda", kur viens no lētākajiem un labākajiem ēdieniem (manuprāt) bija kartupeļi frī ar tzatziki mērci.

Tzatziki ir aukstā mērce. Tā ir svaiga un vasarīga, tajā pašā laikā arī viegli pikanta.

Salāti parastie (ar balzamiko)

Turpinot aprakstīt ēdienus, pie kuriem jāpievieno "ātri un vienkārši" piezīme, es pasniedzu zaļumu salātus ar balzamiko etiķi.

Ja netīk balzamiko, gan jau ka var izlīdzēties tikai ar eļļu.

Garneles ar papriku

Šis ir kārtējais ļoti vienkārši pagatavojamais, bet tajā pašā laikā ļoti garšīgais ēdiens. Pamatsastāvā ietilpst vien 4 izejvielas.

Ar ovācijām sagaidam: garneles + paprika!

Sautēta vista baltajā mērcē

Līdzīgā veidā vistu sautēja mana mamma, kad es biju maza. Viens no vienkāršākajiem un tajā pašā laikā, manuprāt, garšīgākajiem vistas pagatavošanas veidiem.

Šeit esmu nedaudz papildnājusi oriģinālo pamatrecepti.

Bole

Bole ir ļoti labs un vasarīgs dzēriens. Viegla un spirdzinoša, bet tajā pašā laikā arī viltīga un alkoholiska.
Pirmo boli es pagatavoju uz savu 18. dzimšanas dienu, recepti atradu kaut kādā padomjlaiku viesu uzņemšanas grāmatā.

Ir pagājušas jau daudzas dzimšanas dienas, bet šis dzēriens nav pametis svinību galdu.

Latvian paella ^^

Kā gan var iedomāties dzīvošanu Spānijā, nepamēģinot pagatavot kaut ko līdzīgu paeljai. Teši "kaut ko līdzīgu", jo lai arī šim ēdienam ir vairāki nepārkāpjami pagatavošanas noteikumi, mēs atļāvāmies gluži vienkārši tos neievērot. :) Ne mums bija īstais paeljas cepināšanas trauks, ne tik daudz laika vai pacietības, kā būtu vajadzīgs pareizajai paeljai.

Lai arī mana draudzene, kas piedalījās gatavošanas procesā, pa jokam šo ēdienu nosauca "Latvian paella", es labprātāk izvēlētos to dēvēt par "rīsi ar paeljas garšvielu un jūraszvēriem".

Zemeņu jogurta kūka, bez cepšanas

Tā nu pavisam nejauki ir sanācis, ka mēs patreiz dzīvojam bez cepeškrāsns. Un līdz ar to daudzas kulinārās izvirtības iet gar degunu. Bet kūciņu tak šad tad tomēr vajag.
Var saukt mani par izlepušu, bet es cenšos izvairīties no veikalā nopērkamajiem konditorejas izstrādājumiem, galvenokārt to satura dēļ (dažām Latvijā nopērkamām kūkām var lasīt sastāvu: krējuma izstrādājums, vājpiena pulveris, olu pulveris, utt. utjpr. Paldies par tādām kūkām!).

Tad nu bija jādomā, kādu kūku gatavot, lai tam nebūtu nepieciešama cepeškrāsns.
Manā bērnībā vecmāmiņa taisīja ļoti garšīgu biezpiena- želejas kūku ar selgas cepumu pamatnīti. Bet to atstāsim uz brīdi, kad atgriezīšos Latvijā.

Sparģeļi, apcepti un ar sieru

Sparģeļi ir vieni no tiem foršajiem, zaļajiem dārzeņiem, kas skaitās īpaši veselīgi, 1/2 pasaulei nezinkāpēc negaršo, savukārt man patīk un pat ļoti.
Pie tam, tie ir vienkārši un ātri pagatavojami, kā arī labi izmantojami kā piedeva pie dažādiem ēdieniem.

Protams, sparģeļus var pasniegt arī kā pamatēdienu, izmantojot dažādas viltīgākas receptes, nekā tā, ko es šeit šoreiz grasos aprakstīt.

Plānās pankūkas

Svētdienas rīts. Ko gan vēl citu varētu gatavot, kas būtu burvīgāks par pankūkām!
Vienas no manām mīļākajām ir lielās plānās. Vai, kās to pēdējā laikā šur tur tiek dēvētas- crepes. Vai "pankūkas pa visu pannu", kā es tās saucu bērnībā. Ar aveņu ievārījumu, lūdzu.

Pankūku cepšanas pasākumam nav vajadzīgs īpaši daudz laika. Arī nepieciešamo produktu saraksts ir patīkami īss.

Mīdijas, sautētas garšaugos un baltvīnā

Mans pirmais ieraksts no Barseonas būs veltīts mīdijām. Šī ir burvīga vieta kur dzīvot visiem tiem, kuri, tā pat kā es, dievina dažādus jūras mošķus. It sevišķi, pārtikā lietojamos. Labi pagatavotus un uz sava šķīvja.
Pirmkārt, šeit pieejamo jūraszvēru klāsts ir plašāks, nekā Latvijā, otrkārt, tie ir krietni svaigāki un treškārt- daudz lētāki, nekā pie mums.

Mēs izmantojām supermārketā pirktas mīdijas un gatavojām tās gandrīz vai provansas gaumē, sautējot baltvīnā, kopā ar dažādiem garšaugiem.

Torte Putnapiens

Un atkal jau klāt ir kāda dzimšanas diena. Un es, kā parasti, dāvināšu kūku. Ja jau kūka ir dāvana, tad šoreiz nolēmu to arī noformēt kā iesaiņotu dāvanu, pārsietu ar skaistu lenti. Viss iesaiņojums, protams, tā pat kā pati dāvana, ir salds un ēdams.

Kūka ir iesaiņota cukura mastikas (zināms arī kā marshmallow fondant) apvalciņā, "pārsieta" ar no cukura mastikas veidotu banti un nokrāsota ar pārtikas krāsvielām.

Ķiršu un saldā krējuma kūka (tarte)

Mani jau kādu laiku tika vajājusi ideja par to, kas varētu sanākt, ja smilšu mīklas pamatni tartei jeb pīrāgam (vai kā nu lai labāk šo kūkas paveidu nosauc), noziestu ar kausētu melno šokolādi, kas veidotu tādu rūgtenu barjeru starp pamatni un pildījumu.
Protams, lai tas izdotos un garšotu labi, pildījumu vajag pieteikami saldu, bet tajā pašā laikā melnajai šokolādei pieskaņotā garšā.

Savukārt, lai viss veidojums nebūtu pārlieku garlaicīgs, izvēlējos pievienot arī kādu ogu ievārījumu (ne iekšā jaucot, bet pāri pārlejot) garšas svaigumam. Ķirši. Ne pārāk saldi, ne pārāk skābi un ļoti labi piestāv šokolādei.

Cūkgaļa alus un sīpolu mērcē

Savulaik Konventa Sētā, Vecrīgā, varēja atrast burvīgu, mazu krodziņu, zem nosaukuma "Jautrās māsas". Papildus citām labām lietām, iekš šī iestādījuma varēja pasūtīt "Cūkgaļu alus mērcē".

Laiki mainās. Pat labie krogi nav tik pastāvīgi, kā to gribētos. Nu jau pat burvīgo "māsu" ne mazāk burvīgais pēctecis "Klosteris" (lai arī tieši tādu cūkgaļu tur vairs nevarēja dabūt, bija citas labas lietas) ir beidzis savu eksistenci. Skumji..

Bet, pat ja mēs nevaram atgriezt vecos labos laikus un vecos labos krogus, varu vismaz mēģināt uzburt ko līdzīgu vecajai labajai cūkgaļai alus mērcē.
Kā jau man tas parasti gadās, recepte ir brīva improvizācija par tēmu cūkgaļa, alus un sīpoli.

Vien maz kuciņ (burkān)

Dažus gadus atpakaļ, kad kādu laiciņu dzīvojos pa Amerikas krastiem, man tur ļoti iegaršojās tāds izstrādājums, kā burkānkūka. Un ja godīgi, arī nedaudz pārsteidza. Pie mums no puslīdz saldajiem burkānu izstrādājumiem ir labi pazīstami tikai sklandu rauši. Bet plaši reklamēti kā neveselīga dzīvesveida piekritēji, amerikāņi ir radījuši ko šādu... Ak jā, jāpiebilst- tā ir saldā kūka.

Īpaši šī kūka varētu patikt tiem, kuri ikdienā lieto pašu spiestu burkānu sulu un mēģina izdomāt vēl kādu jaunu veidu, kā izmantot radušos burkānu atlikumus. Šajā gadījumā gan receptei vajadzētu pievienot nedaudz ūdens, jo oriģināli tajā izmantoti rīvētie burkāni ar savu sulu.

Kūka ar rožu garšas jogurtu

Kaut kā tā ir iegājies, ka pēdējos gadus saviem draugiem uz dzimšanas dienām es cepu kūkas. Tuvojās kārtējā vienas manas draudzenes dzimšanas diena un es viņai jautāju "kādu garšu vēlies savai kūkai?", uz ko viņa atbildēja, ka pilnībā uzticēsies manai izvēlei.

Es savukārt pirms brīža biju iegādājusies Monin rožu sīrupu, kuru vēlējos izmēģināt darbībā. Kāpēc gan ne kūkā? (:

Borščs

Borščs ir viena no manām mīļākajām zupām. Ar noteikumu, ka tas ir īsts borščs, nevis blāva biešu zupele.
Protams, par to, kura ir patiesā boršča recepte, var stīdēties. Un katram savējā šķitīs tā īstākā.
Labāk nestrīdēšos, bet uzrakstīšu, kā to gatavoju es.

Pirms vairākiem gadiem, kad devos uz Ukrainu, cītīgi izjautāju vietējos pēc boršča gatavošanas noslēpumiem. Iegūtās receptes apvienoju un izveidoju savējo, ko parasti lietoju, vārot šo zupu.

Gandrīz vai gulašs no meža gaļas

Es negribētu pretendēt uz šī gaļas sautējuma lepnu nosaukšanu par gulašu, īsto un pareizo.

Tomēr, tā pagatavošanas veids ir balstīts uz vairākām gulaša receptēm, kuras atrastas interneta plašumos, saliktas kopā, izdalītas ar pašu skaitu, šis tas pielikts, šis tas atņemts, šis tas pamainīts produktu (ne)pieejamības dēļ, un pārējais ir gluži vienkārši improvizēts, tajā pašā laikā cenšoties pieturēties pie galvenās tēmas.

Oriģināli gulašu gatavo no liellopa gaļas, bet par cik bija tāda iespēja, es izmantoju meža gaļu.
Šo pašu, vai tam līdzīgu virumu var pagatavot arī no cūkas vai vistas gaļas.