Pārdomas par kulināriju kā tādu.

Es uzskatu kulināriju, zem šī vārda ietilpinot jebkādu ēdiena (sa)gatavošanu, par sava veida mākslu.
Tādu pat, kā, piemēram, gleznošanu.
Šeit ir jāievēro savi noteikumi.
Tajā pašā laikā svarīga ir arī iedvesma.
Un pilnīgi noteikti nevajag baidīties no eksperimentēšanas.
Tad nu tas ir tas, ko es daru. Savācu idejas, pielāgoju tās savām iespējām, un eksperimentēju.
Es nevaru apsolīt, ka tas, ko es esmu darījusi un aprakstījusi nekļūdīgi izdosies katram. Virtuvē, papildus receptei, ir vajadzīga arī sava izjūta. Tā, kas ļauj pievienot sāli "pēc garšas", nevis svērt to gramos.
Un šo izjūtu man neizdotos nodot citiem, lai vai kā es censtos.
Galvenais ir nebaidīties. Lielu daļu kļūdu, arī virtuvē, var labot. Ja nu galīgi neizdodas, vienmēr var sākt no gala.